Esmu grāmatvedis, un, ja godīgi, mana dzīve rit diezgan prognozējami. No rīta kafija, deviņos birojā, paņēmieni, tabulas, pusdienas, atkal tabulas, vakarā mājās. Es nevaru teikt, ka man tas nepatīk – skaitļi man patīk, tie ir skaidri un loģiski. Bet reizēm gribas kaut ko tādu, kas izsit no ierastās sliedēm. Nevis lēkt ar izpletni, bet mazu, drošu adrenalīnu. Tāpēc pirms pāris mēnešiem es atklāju sev azartspēļu pasauli. Nevis kā līdzekli, lai kļūtu bagāts, bet kā veidu, kā pievienot savai pelēkajai nedēļai nedaudz krāsas.
Sākās viss pavisam vienkārši. Kāds kolēģis pusdienu pārtraukumā pieminēja, ka viņš reizēm uzspēlē tiešsaistes kazino, un ieteica vienu mājaslapu. Es sākumā tikai pasmējos, jo man vienmēr ir bijis stereotips, ka tur visi zaudē pēdējo kreklu. Bet viņš teica, ka viņam patīk kā tas darbojas, ka var uzlikt mazas summas, un ka tas ir normāls, legāls veids kā izklaidēties. ""Nopietni, mēģini vienreiz,"" viņš teica. ""Tikai uzliec piecus eiro, jautrības pēc.""
Es, protams, neklausījos uzreiz. Vēl nedēļu staigāju un domāju. Bet piektdienas vakarā, kad ārā lija lietus un nekas interesants televizorā nebija, es atcerējos viņa vārdus. Aizvēru acis un iedomājos, ka vismaz pamēģinu. Atvēru interneta banku, pārskaitīju desmit eiro, lai būtu rezerve, un sāku meklēt to mājaslapu. Atradu ātri – tā bija vavada букмекер (https://sidrafrutos.com) un, protams, biju dzirdējis par to jau iepriekš, bet nekad nebiju mēģinājis.
Pirmās spēles bija tīri pa izmēģinājumu. Uzliku uz spēļu automātu, kaut kādu augļu tēmu. Sākumā šķita sarežģīti, bet patiesībā tur nav daudz jādomā – spied pogu un skaties. Paiet piecas minūtes, desmit minūtes, bilance lēkā. Es neuztraucos, jo biju jau samierinājies, ka šī nauda ir ""izklaidei"". Paiet pusstunda, un es esmu noslīdējis no desmit eiro uz septiņiem. Normāli, tas bija paredzams. Bet tad notika kaut kas smieklīgs – es laimēju uz vienas no tām luck spēlēm kādus astoņpadsmit eiro. Sagribējās vairāk. Uzliku vēl vienu griezienu, un bilance uzkāpa līdz 23 eiro. Nu, tas ir tīrs prieks.
Tajā vakarā es neuzvarēju nekādu milzīgu džekpotu, bet, kad paskatījos uz savu atlikumu, tas bija ap 40 eiro no sākotnējiem desmit. Mans prieks bija tik liels, ka uzreiz piezvanīju savam draugam un nopriecājos kā bērns. Viņš pasmējās un teica: ""Redzi, tas nav par zaudējumu, bet par mirkli."" Un, lūk, tā es sapratu, ka tiešām vissvarīgāk ir tas, kā tu pārvaldi savu prātu. Es zināju, ka nevaru turpināt ""dzīties"" pēc laimesta, jo tas ir ceļš uz nekurieni. Tāpēc es izņēmu savus 30 eiro peļņu un atstāju tajā pašā kontā desmit, lai spēlētu arī nākamreiz.
Kopš tā laika es reizi nedēļā, parasti piektdienās pēc darba, atvēlu sev nelielu stundu spēlei. Tā ir tāda mana ""norēķinu"" reize, kad es nāku mājās, uzvāru tēju, nosēžos pie datora un iedarbinu vavada букмекер. Tur ir daudz dažādu spēļu, un es bieži izmēģinu ko jaunu – reizēm pokera variantus, reizēm rulešu, bet visvairāk man patīk tie automāti, kur ir stāsti un bonusu kārtas. Man ne vienmēr sanāk laimēt, bet es nekad neuzlieku vairāk kā piecpadsmit eiro no savas algas, un tas ir mans stingrais budžets. Man tas ir kā kino vai abonements, tikai ar lielāku spriedzi. Reizēm gadās pavisam jaukas dienas, piemēram, pagājušajā nedēļā es ar piecu eiro iemaksu uzgriezu līdz 80 eiro. Protams, es uzreiz izņēmu laimestu, atstāju tikai mazo daļu atpakaļ spēlēm.
Es saprotu, ka azartspēles var būt bīstamas, un es negribētu, lai kāds domā, ka es aicinu visus spēlēt. Bet man personīgi šī ir svarīga mācība par paškontroli. Es vienmēr atceros, ka kazino ""māja vienmēr uzvar"" ilgterminā, un tāpēc man nav nekādu ilūziju par vieglu naudu. Tas ir vienkārši par prieku no procesa, par to, kā sirds uz brīdi aizraujas. Man patīk arī tas, ka šī platforma ļauj spēlēt tieši no datora vai telefona, bez liekas skraidīšanas. Un, jā, dažreiz es pat uzspēlēju komandējumā vai ceļojumā, bet vienmēr tikai tad, kad man nav citas steidzamas lietas.
Iespējams, kāds teiks, ka tā ir muļķīga izklaide, bet katram savs. Man sporta zālē nepatīk, kino esmu noskatījies visu, bet šeit ir milzīgs spēļu klāsts un vienmēr kaut kas jauns. Es pat sāku pamanīt, ka mazie laimesti uzlabo manu garastāvokli visai nedēļas nogalei. Nav tā, ka es katru reizi gaidu miljonu – nē, man patīk sajūta, ka nedaudz pamainīt savu likteni. Un, kad es izņemu laimestu, es bieži iepriecinu savu māti ar kādu piciņu vai nopērku sev jaunu grāmatu. Tā sanāk, ka spēle man nav par naudu, bet par mazu piedzīvojumu ikdienā.
Visjocīgākais stāsts man gadījās pirms divām nedēļām, kad es tieši tajā pašā vakarā uzvarēju divas reizes pēc kārtas. Sākumā biju uzlicis tikai trīs eiro kādai spēlei ar egiptiešu tēmu, un pēkšņi bonusa kārtā dabūju 15 bezmaksas griezienus. Bilance pieauga strauji, un es sāku kliegt no prieka, ka kaimiņi varēja dzirdēt. Bet es neaizrāvos. Es gluži vienkārši pabeidzu spēlēt, lai nostiprinātu rezultātu, un vēlāk pārskaitīju laimestu uz savu kontu. Tā bija mana mazā uzvara.
Tā nu tas viss rit. Daži cilvēki saka, ka azartspēles ir bezjēdzīgas, bet es domāju, ka, ja tu tās uztver kā spēli, nevis kā veidu, kā nopelnīt maizi, tajās ir sava burvība. Mana dzīve nav mainījusies krasi, bet ir kļuvusi nedaudz spožāka. Es iemācījos labāk saprast savus impulsus, iemācījos apstāties, un tas ir vērtīgi arī citās jomās. Varbūt kādreiz es pamēģināšu kādu lielo turnīru, bet arī tad – tikai savam priekam. Galvenais, lai bilance bankas kontā un bilance manā galvā vienmēr ir pareiza. Un, kamēr tas tā ir, šī mazā piektdienas spēlēšanās man sagādā tikai pozitīvas emocijas.